Telūrs
| Telūrs | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
  Ļoti tīra telūra kristāls un dabiskā telūra paraugs | |||||||
| Oksidēšanas pakāpes | +6, +4, +2, −2 | ||||||
| Elektronegativitāte | 2,1 | ||||||
| Blīvums | 6240 kg/m3 | ||||||
| Kušanas temperatūra | 722,66 K (449,51 °C) | ||||||
| Viršanas temperatūra | 1261 K (988 °C) | ||||||
Telūrs ir ķīmiskais elements ar simbolu Te un atomskaitli 52. Tas ir 16. grupas (agrāk VIB grupas) elements. Telūrs ir pusmetāls, kam piemīt gan metālu, gan nemetālu īpašības. Dabā telūrs parasti ir sastopams telurīdu veidā, lai gan var būt sastopams arī brīvā veidā. Savienojumos telūram var būt oksidēšanas pakāpes no -2 līdz +6. Telūrs ir pusvadītājs.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1782. gadā Transilvānijā austriešu mineralogs Francis Jozefs Millers (Franz-Joseph Müller) atklāja jaunu ķīmisko elementu. 1798. gadā vācu ķīmiķis Martins Heinrihs Klaprots to nosauca par telūru. Nosaukums ir radies no latīņu vārda Tellus, kas romiešiem bija zemes dieviete.
Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Telūrs ir viens no visretāk sastopamajiem elementiem Zemes garozā. Tā koncentrācija ir līdz 2 daļiņām no miljarda. Tas ir atrodams kopā ar sēru vai selēnu. Tas ir atrodams arī telurīdu veidā, piemēram, sudraba vai svina telurīdos, un kā telūra dioksīds, kas ir ļoti rets minerāls.
Izotopi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dabā ir sastopami 8 izotopi: telūrs–130 (34,08% no kopējā daudzuma), telūrs–128 (31,74%), telūrs–126 (18,84%), telūrs–125 (7,07%), telūrs–124 (4,74%), telūrs–122 (2,55%), telūrs–123 (0,89%) un telūrs–120 (0,09%).[1] No tiem 130Te, 128Te un 123Te ir vāji radioaktīvi. To pussabrukšanas periodi attiecīgi ir 3×1024 gadi, 2,41×1024 gadi un 9,2×1016 gadi. Mākslīgi ir iegūts vēl 31 radioizotops, kuru masas skaitlis ir no 105 līdz 143.
Fizikālās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Telūra atommasa ir 127,60 g/mol, blīvums ir 6240 kg/m3, bet cietība pēc Mosa skalas ir 2,5. Telūra kušanas temperatūra ir 449,51 °C, bet viršanas temperatūra ir 988 °C. Standarta elektrodpotenciāls (Te-2/Te) ir –0,92 V.
Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Telūru galvenokārt lieto sakausējumiem (ar svinu, dzelzi vai varu). No telūra oksīda ar pallādija piemaisījumu izgatavo atstarojošo slāni pārrakstāmajos kompaktdiskos (CD-RW), DVD diskos (DVD-RW) un pārrakstāmajos Blu-ray diskos.[2]
Mūsdienās notiek pētījumi par telūra izmantošanu sevišķi mazu izmēru tranzistoru izgatavošanā.[3]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Isotopes of the Element Tellurium» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2014. gada 25. maijā.
- ↑ Panasonic says that its 100GB Blu-ray discs will last a century (angliski)
- ↑ Rets pusmetāls varētu būt atslēga uz krietni mazākiem un jaudīgākiem procesoriem
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Telūrs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
 | Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
| Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
| Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
| K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
| Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
| Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
| Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Nh | Fl | Mc | Lv | Ts | Og |
| Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |
|