Bārijs

Vikipēdijas lapa
Bārijs
56

2
8
18
18
8
2
Ba

137,327 g/mol

[Xe]6s2

Bārija paraugs argona aizsargatmosfērā
Oksidēšanas pakāpes +2
Elektronegativitāte 0,89
Blīvums 3510 kg/m3
Kušanas temperatūra 1000 K (727,2 °C)
Viršanas temperatūra 2143 K (1870 °C)
Īpatnējā pretestība 3,32×10-7 Ω·m
Skaņas ātrums (20 °C) 1620 m/s
Van der Vālsa rādiuss 0,268 nm

Bārijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ba un atomskaitli 56. Bārijs ir sārmzemju metāls. Bārijs ir ķīmiski aktīvs, tāpēc dabā nav sastopams brīvā veidā, bet galvenokārt karbonātu un sulfātu veidā. Bārija karbonāts un sulfāts ir visai mazšķīstošas vielas. Bārijs liesmu iekrāso zaļā krāsā, tāpēc tā savienojumus lieto pirotehnikā. Bārija sulfāts ir blīva, balta, mazšķīstoša viela, to lieto, lai absorbētu rentgenstarus, kā arī par baltas krāsas pigmentu. Bārijs savienojumos var būt tikai divvērtīgs.

Nosaukums "bārijs" ir cēlies no grieķu valodas vārda βαρύς (barús), kas nozīmē "smags". Šāds nosaukums radies, jo minerāliem, kas satur bāriju parasti, ir liels blīvums.

Izotopi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dabā ir sastopami septiņi bārija izotopi: bārijs-138 (71,698% no dabā sastopamā daudzuma), bārijs-137 (11,232%), bārijs-136 (7,854%), bārijs-135 (6,592%), bārijs-134 (2,417%), bārijs-132 (0,101%) un bārijs-130 (0,106%).[1]

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bārijs rūpnieciski pamatā tiek iegūts no bārija hlorīda (BaCl2). Bārijs dabā galvenokārt ir atrodams tādos minerālos kā kā barītā (BaSO4) un viterītā (BaCO3).[2] Nozīmīgākās bārija rūdu raktuves atrodas Apvienotajā Karalistē, Itālijā, Čehijā, Amerikas Savienotajās Valstīs un Vācijā.[3]

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uguņošanā bārija nitrāts rada zaļo gaismu

Bārija sulfātu (BaSO4) lieto par rentgenkontrastvielu, parasti gremošanas trakta diagnostikai. Tā kā bārija sulfāts ir ķīmiski stabils un nešķīstošs, tas nav toksisks, atšķirībā no citiem bārija sāļiem. Bārija sulfātu lieto arī par balto pigmentu, piemēram, gleznošanā, un plastmasu pildvielu.

Bārija oksīdu (BaO) lieto par stikla izejvielu, lai iegūtu stiklus ar lielu gaismas laušanas koeficientu. Bārija oksīdu lieto arī katodu pārklāšanai dažām elektronu lampām. Tas tiek izmantots arī gumijas ražošanas procesā.

Bārija karbonāts (BaCO3) tiek izmantots žurku indes gatavošanā.

Bārija nitrāts (Ba(NO3)2) pirotehnikā tiek izmantots, lai uguņošanas procesā iegūtu zaļo krāsu.

No bārija un niķeļa sakausējuma izgatavo aizdedzes sveču kontaktus.[3]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1774. gadā vācu izcelsmes zviedru ķīmiķis Kārlis Vilhelms Šēle no kaļķiem ieguva bārija oksīdu (BaO).[4] Bet tīrā veidā bāriju 1808. gadā elektrolīzes procesā no bārija oksīda pirmo reizi izolēja angļu ķīmiķis Hamfrijs Deivijs.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Isotopes of the Element Barium» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2012-12-09.
  2. «Barium: geological information» (angliski). Webelements.com. Skatīts: 2012-12-09.
  3. 3,0 3,1 «Barium (Ba)» (angliski). Lenntech. Skatīts: 2012-12-09.
  4. «Barium» (angliski). Los Alamos National Laboratory. Skatīts: 2012-12-09.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]