Iterbijs

Vikipēdijas lapa
Iterbijs
70

2
8
32
18
8
2
Yb

173,04 g/mol

[Xe]4f146s2
    
Iterbija paraugi
Oksidēšanas pakāpes +3, +2
Elektronegativitāte 1,1
Blīvums 6965,4 kg/m3
Kušanas temperatūra 1097 K (824 °C)
Viršanas temperatūra 1496 K (1169 °C)

Iterbijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Yb un atomskaitli 70. Tas ir mīksts, sudrabbalts metāls. Tāpat kā pārējos lantanīdus, to iegūst no polimetālu rūdām. Iterbiju lieto sakausējumiem, arī kā tērauda piedevu. Savienojumos iterbijam parasti ir oksidēšanas pakāpe +3.

Izotopi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dabā iterbijs ir sastopams septiņos izotopos. Visizplatītākais ir iterbijs–174 (32,026% no kopējā daudzuma).[1] Vēl lielā koncentrācijā atrodami iterbijs–172 (21,68%), iterbijs–173 (16,103%), iterbijs–171 (14,09%) un iterbijs–176 (12,996%).[1] Stipri mazāk ir iterbijs–170 (2,982%) un iterbijs–168 (0,123%).[1] Visi dabā atrodamie iterbija izotopi ir stabili.

Ir zināmi vēl mākslīgi iegūti iterbija izotopi, kuru masas skaitlis ir no 148 līdz 181. Visstabilākais no tiem ir iterbijs–169, kura pussabrukšanas periods ir 32,018 dienas.[1]

Ieguve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ik gadu iegūst aptuveni 50 tonnas iterbiju.[2] To visvairāk iegūst Ķīnā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Brazīlijā, Indijā, Šrilankā un Austrālijā. Tiek lēsts, ka iterbija daudzuma ir aptuveni miljons tonnas.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iterbiju 1878. gadā atklāja šveiciešu ķīmiķis Žans Šarls Galisārs de Mariņjaks (Jean Charles Galissard de Marignac). Ķīmiskā elementa nosaukums ir radies no Zviedrijas ciema Iterbī nosaukuma. Netālu no šīs pilsētas ieguva iterbīta minerālu, no kura pirmo reizi tika iegūts iterbijs. Tīrā veidā iterbijs pirmo reizi tika iegūts 1937. gadā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 «Isotopes of the Element Ytterbium» (angļu valodā). Jefferson Lab. Skatīts: 2016. gada 20. decembrī.
  2. 2,0 2,1 «Ytterbium» (angļu valodā). Lenntech. Skatīts: 2016. gada 20. decembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]