Stroncijs
| Stroncijs | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
  Stroncija paraugs argona aizsargatmosfērā un stroncija rūdas (stroncianīta) fluorescence | |||||||
| Oksidēšanas pakāpes | +2 | ||||||
| Elektronegativitāte | 0,95 | ||||||
| Blīvums | 2630 kg/m3 | ||||||
| Kušanas temperatūra | 1050 K (777 °C) | ||||||
| Viršanas temperatūra | 1655 K (1382 °C) | ||||||
Stroncijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Sr un atomskaitli 38. Stroncijs ir sārmzemju metāls. Stroncijs aktīvi reaģē ar gaisa skābekli un tāpēc brīvā veidā dabā nav sastopams. Stroncijs ir sastopams galvenokārt karbonātu un sulfātu (celestīna) veidā. Stroncijs liesmu iekrāso sarkanā krāsā, šādiem mērķiem pirotehnikā lieto stroncija nitrātu. Stroncijs savienojumos var būt tikai divvērtīgs.
Stroncijs nav toksisks elements, taču tā radioaktīvais izotops stroncijs-90, ko lieto kā radioaktīvā bēta starojuma avotu, nonākot organismā, ir ļoti bīstams. Stroncijs pēc bioloģiskajām īpašībām līdzīgs kalcijam, tādēļ uzkrājas kaulos.
Stroncijs nelielos daudzumos ir konstatēts arī cilvēka organismā, bet tā bioloģiskā nozīme nav zināma.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Stronciju 1790. gadā atklāja Adērs Krofords (Adair Crawford). Tas tika nosaukts Skotijas ciemata Strontīanas (Strontian) vārdā, kur tas tika atklāts. 1808. gadā ar elektrolīzi stronciju izdalīja angļu ķīmiķis Hamfrijs Deivijs, lai gan tas joprojām netika iegūts tīrā veidā. 1855. gadā tīrā veidā to pirmais ieguva Roberts Bunzens (Robert Bunsen).
Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tīrā veidā stroncijs dabā nav atrodams. Tas galvenokārt ir atrodams celestīna un stroncianīta minerālos.[1]
Izotopi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dabā ir sastopami četri stabili stroncija izotopi: stroncijs-88 (82,58% no kopējā stroncija daudzuma), stroncijs-86 (9,86%), stroncijs-87 (7,00%) un stroncijs-84 (0,56%).[2] Vēl ir zināmi izotopi, kuru masas skaitlis ir no 73 līdz 107.[2]
Raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Stroncijs ir pelēks, sudrabains metāls, kas ir mīkstāks nekā kalcijs. Ķīmiski aktīvs elements. Labi reaģē ar ūdeni, veidojot stroncija hidroksīdu (Sr(OH)2) un ūdeņraža gāzi.
Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Stroncijam ir līdzīgas ķīmiskās īpašības kā kalcijam un bārijam, bet to izmanto salīdzinoši maz, galvenokārt lielo izmaksu dēļ. Stronciju galvenokārt izmanto pirotehnikā, lai uguņošanā iegūtu spilgti sarkanu krāsu.[3]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Strontium» (angliski). Los Alamos National Laboratory. Skatīts: 2014. gada 8. decembrī.
- ↑ 2,0 2,1 «Isotopes of the Element Strontium» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2014. gada 8. decembrī.
- ↑ «Strontium (Sr)» (angliski). lenntech.com. Skatīts: 2014. gada 17. decembrī.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Stroncijs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
| Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
| Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
| K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
| Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
| Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
| Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Nh | Fl | Mc | Lv | Ts | Og |
| Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |
|